Kopā mēs tiksim uz priekšu: ilgtspējīgas planētas veidošana pēc koronavīrusa krīzes

Koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē ir sasniedzis jau 400 000, un tas turpina pieaugt. Dažos reģionos tas notiek ātrāk nekā citos. Covid-19 rada izmaksas un riskus, un to risināšanai ir nepieciešama pasaules mēroga rīcība un solidaritāte.

Lai apturētu vīrusa izplatīšanos, daudzās valstīs, tostarp gandrīz visās ES dalībvalstīs, tika ieviesti strikti norobežošanas pasākumi. Dažām valstīm ir sekmīgi izdevies pazemināt inficēšanās līmeni, un tās sāk piesardzīgi atvērties. Pēc šiem pirmajiem mēnešiem, kad uzmanība tika pievērsta ietekmei uz veselību un steidzamiem risinājumiem, ir arī kļuvis skaidrs, ka pandēmijai ir būtiska ietekme uz ekonomiku, un tā būs jūtama vēl turpmākajos gados. Valdības novirza publiskos izdevumus, lai mazinātu visnelabvēlīgāko ietekmi un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Vai šie līdzekļi tiks izmantoti, lai atgūtu stāvokli, kāds bija pirms koronavīrusa krīzes, vai lai veidotu ilgtspējīgu un taisnīgu pasauli?

Eiropas atgūšanās plāns ietver ilgtspējas veicināšanu

Eiropa ir izdarījusi skaidru izvēli: veidot zaļu, digitālu un noturīgu Eiropu. Eiropas zaļajā kursā Eiropas Komisija jau ierosināja tālejošu un taisnīgu pāreju uz pastāvīgu ilgtspēju, galveno uzmanību pievēršot vides un klimata jautājumiem. Lai īstenotu šo redzējumu, ir ierosināti galvenie politikas pasākumu kopumi, tostarp nesen ierosinātā biodaudzveidības un “no lauka līdz galdam” stratēģija.

Eiropa ir izdarījusi skaidru izvēli: veidot zaļu, digitālu un noturīgu Eiropu

Šīs prioritātes ir arī skaidri atspoguļotas daudzgadu ES budžeta priekšlikumā, paredzot 1,1 triljonu EUR 2021.–2027. gadam. Kā daļu atgūšanās plāna ekonomikas krīzes pārvarēšanai Eiropas Komisija nesen ierosināja jaunu papildu finanšu instrumentu Next Generation EU  750 miljardu EUR apmērā. Šie līdzekļi ir iestrādāti precīzi definētos politikas mērķos un var palīdzēt Eiropai pārveidot tās ekonomiku, vienlaikus panākot klimatneitralitāti un ilgtspēju un novēršot sociālo nevienlīdzību.

Pārejas periodā galvenā nozīme būs zināšanām, lai nodrošinātu, ka šie līdzekļi tiek piešķirti saskaņotām darbībām, īstenojot vienotu redzējumu.

Zināšanu vairošana, lai atbalstītu lēmumus par pāreju

Paies gadi vai pat desmitgades, līdz pasaules iedzīvotāji varēs redzēt un novērtēt šīs krīzes patieso ietekmi uz tādiem aspektiem kā demogrāfiskās pārmaiņas un nevienlīdzība, resursu izmantošana un piesārņojošu vielu emisijas tendences. Tomēr jau tagad dažas norādes liecina, kā koronavīrusa krīzes pasākumi, iespējams, ietekmē vidi īstermiņā un ilgtermiņā.

Viens no pirmajiem ar koronavīrusa krīzi saistītajiem izmērāmajiem rezultātiem bija ievērojama gaisa kvalitātes uzlabošanās. Mazākas ceļu satiksmes dēļ daudzās Eiropas pilsētās, kurās tika īstenoti norobežošanas pasākumi, tika novērots dažu galveno gaisa piesārņotāju koncentrācijas samazinājums. Lai izprastu šo uzlabojumu apmēru, EVA uzrauga slāpekļa dioksīda vidējo koncentrāciju nedēļā, un dažās pilsētās koncentrācija bija par vairāk nekā 50 % zemāka nekā tajā pašā nedēļā 2019. gadā. Sagaidāms arī ceļu transporta radītā trokšņa piesārņojuma samazinājums. Tomēr, ekonomiskajām darbībām pieaugot, šie uzlabojumi, visticamāk, izzudīs.

Samazinātas ekonomiskās darbības dēļ arī siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā, visticamāk, būs zemākas. Pilnīgs novērtējums, balstoties uz konkrētiem datiem, būs pieejams 2021. gada beigās. Tāpat kā gaisa kvalitāte, arī emisijas atgriezīsies iepriekšējā līmenī, tiklīdz ekonomika sāks atgūties.

No dažādām pasaules vietām ir saņemti ziņojumi par savvaļas dzīvnieku atgriešanos dažās teritorijās, pateicoties zemākai cilvēku darbībai tajās, vai par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu lielāku daudzumu vidē. Pētnieki un valsts iestādes Eiropā un pasaulē izstrādā iniciatīvas, lai identificētu un apstiprinātu šīs tendences.

Lai nodrošinātu, ka mēs turpinām veidot klimatneitrālu un ilgtspējīgu kontinentu un planētu, mēs dalīsimies ar EVA un mūsu partneru aizvien pieaugošajām zināšanām un veicināsim uz informāciju balstītas debates mūsu jaunajā tīmekļa kopā “Planēta pēc koronavīrusa krīzes”.

Viena planēta, vienoti iedzīvotāji

Mēs piedzīvojam grūtu periodu. Īsā laika posmā neparedzēti ātri viss ap mums ir mainījies: savstarpējā komunikācija, darba dzīve, izglītība, atvaļinājumi, darba iespējas un digitālā savienojamība. Nākotne ir tikpat neskaidra. Taču šajos grūtajos laikos mēs nedrīkstam aizmirst par apbrīnojamo spēku, noturību un solidaritāti, ko esam apliecinājuši kā indivīdi, ģimenes un pasaules iedzīvotāju daļa. Kopā mēs varam rīkoties, īstenot inovācijas, pielāgoties un virzīties uz priekšu. Mums tas jādara ilgtspējīgi.