nākamais
iepriekšējais
temati
Intervija — Darbs pie risinājumiem klimata pārmaiņu jomā: pielāgošanās spēlē galveno lomu

Šogad galvenie EVA darba virzieni ir sekojoši: klimata pārmaiņu ietekme un tas, kā mūsu sabiedrība var tikt galā ar draudiem un riska veidiem, kas rodas mūsu veselībai un labklājībai, kā arī tas, kā labāk sagatavoties šiem riska faktoriem. Mēs satikāmies ar trim ekspertēm: Ine Vandecasteele, Aleksandra Kazmierczak un Eline Vanuytrecht, kuras ir īpaši pētījušas, kā mēs varam uzlabot pielāgošanos un veidot noturību pilsētās, kā arī apzināt jaunos klimata veselības riska veidus, ko rada plūdi, sausums un ūdens kvalitāte.

Lasīt vēl

Lēmumu pieņemšana par Eiropas virzību

Pilsoņi visā Eiropā gatavojas ievēlēt jauno Eiropas Parlamentu un noteikt ES politikas virzienu nākamajiem pieciem gadiem. Mēs jautājām Eiropas Vides aģentūras (EVA) izpilddirektorei Leena Ylä-Mononen par šo vēlēšanu nozīmīgumu un gaidāmajiem vides un klimata izaicinājumiem.

Lasīt vēl

Redaktora sleja — no politikas ambīcijām līdz vides un klimata pasākumiem Eiropā

Vides degradācija un klimata pārmaiņas ietekmē mūs visus — mūsu veselību, ekonomiku un sabiedrību. Lai risinātu pieaugošās problēmas un ietekmi, Eiropa ir noteikusi vērienīgu politiku un mērķus. Progresa izvērtējums liecina, ka ir nepieciešama pilnīga vides un klimata politikas īstenošana, vajadzības gadījumā papildu pasākumi un integrēšana citās politikas jomās, lai palīdzētu ES virzīties uz mērķu sasniegšanu. Lai paātrinātu progresu, ir būtiski nodrošināt atbilstošu finansējumu.

Lasīt vēl

Karstuma viļņi un citas ar klimatu saistītas ekstremālas parādības apdraud veselību, jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju veselību

Karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi mainīgā klimatā arvien vairāk ietekmē mūsu veselību un labklājību. ES veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus valstu, pilsētu un pašvaldību līmenī. Vai šie pasākumi palīdzēs mums nākotnē izturēt ekstremālus laikapstākļus?

Lasīt vēl

Klimats, daba un cilvēki: mūsu planētas kopīgā nākotne

Vēl nekad likmes nav bijušas tik augstas. Mūsu planēta sasilst, un sugas izzūd satraucošā ātrumā. Pēdējo divu mēnešu laikā cilvēkus no visas pasaules pulcēja divas globālas konferences par kopīgu tēmu – klimats un bioloģiskā daudzveidība. Abu jomu izaicinājumi ir simptomi vienai un tai pašai problēmai, proti, mūsu neilgtspējīgajai ražošanai un patēriņam. Lai gan pārrunas ir komplicētas, tās ir ļoti svarīgas globālai izpratnei, konsensam un steidzamai rīcībai.

Lasīt vēl

Intervija — ražojošie patērētāji un enerģētikas krīze: iedzīvotāji, kas sniedz ieguldījumu Eiropas enerģētikas pārkārtošanā

Kas ir enerģijas “ražojošie patērētāji” un kāda var būt viņu loma, veicinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu visā Eiropā? Kopā ar EVA enerģētikas un vides ekspertu Javier Esparrago mēs runājām par to, kā iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi var palīdzēt pārvarēt pašreizējo enerģētikas krīzi, kļūstot par ražojošiem patērētājiem, kas ražo un patērē atjaunojamo enerģiju. EVA šā mēneša sākumā publicēja ziņojumu, kurā sniegts pārskats par atjaunojamo energoresursu ražojošo patērētāju lomu un pieaugošo praksi, ņemot vērā labākas un lētākas tehnoloģijas un to veicinošu politiku..

Lasīt vēl

Solidaritātes atslēga, lai atgūtos no Covid-19 un redzētu labāku, ilgspējīgu nākotni

2021. gadu iezīmēja Covid-19 un klimata pārmaiņu ietekmes. Saskaroties ar augstākām enerģijas cenām un veselības problēmām, Eiropas atgūšanās gaitā 2022. gadā ir jāpieņem grūti lēmumi. Aizkavēta rīcība vai zemākas ambīcijas ilgtermiņā, droši vien, radīs augstākas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pievēršanās sociālajai nevienlīdzībai šajā ilgspējas pārejas periodā ir labākas nākotnes atslēga mums visiem.

Lasīt vēl

Ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana organizācijās

Eiropas Vides aģentūra (EVA) ne tikai sniedz uzticamu informāciju par vidi un klimatu, bet arī uzlabo organizācijas ekoloģiskos raksturlielumus. Mēs iztaujājām Melanie Sporer, kas koordinē šos centienus EVA, izmantojot ES vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS).

Lasīt vēl

Pārdomas par klimatneitralitātes mērķiem Eiropā Covid-19 laikā

Eiropas valstis veic radikālus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un ekonomiku. Šādām krīzēm parasti ir tūlītēja un spēcīga ietekme uz visiem iedzīvotājiem un ekonomiku. Ņemot vērā tās potenciālu ietekmēt galvenās ekonomikas nozares, sagaidāms, ka koronavīrusa krīze samazinās daļu no saimnieciskās darbības negatīvās ietekmes uz vidi un klimatu. Tomēr lieli un pēkšņi satricinājumi, kas sabiedrībai rada ārkārtīgi lielas izmaksas, nepavisam nav veids, kā Eiropas Savienība ir apņēmusies pārveidot savu ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tā vietā Eiropas zaļais kurss un nesen ierosinātais Eiropas tiesību akts klimata jomā aicina neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt emisijas, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pāreju un atbalstot visvairāk skartos.

Lasīt vēl

Ilgtspējības veicināšana — jaunā Eiropas politika piedāvā unikālu iespēju

Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir noteikusi savas komandas politiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Viņas programmas centrā ir Zaļais kurss Eiropai, kurā iezīmēti vērienīgāki pasākumi klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu novēršanai. Eiropas politika ar zināmiem panākumiem un dažām neveiksmēm jau sen ir risinājusi ar vides degradāciju un klimata pārmaiņām saistītas problēmas. Šis jaunais politikas termins, kura pamatā ir arvien skaļākie sabiedrības aicinājumi rīkoties, kopā ar jauno Eiropas Komisiju un Parlamentu rada Eiropai unikālu iespēju paplašināt un paātrināt videi draudzīgus un taisnīgus pārejas pasākumus.

Lasīt vēl

EVA: zināšanu uzkrāšana 25 gadus, lai atbalstītu Eiropas vides politiku

Eiropas Savienībai (ES) ir viens no vērienīgākajiem vides un klimata mērķu kopumiem pasaulē, kas aptver dažādas politikas jomas, sākot no gaisa kvalitātes, atkritumu un ūdens kvalitātes, līdz pat enerģijas un transporta jomai. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, Eiropas Vides aģentūra palīdz uzraudzīt progresu un noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi papildu pasākumi. Kopš EVA izveides pirms 25 gadiem aģentūra ir papildinājusi savus datus un zināšanas, lai atbalstītu politikas veidošanu Eiropā.

Lasīt vēl

Elektrotransportlīdzekļi: gudra un videi draudzīga izvēle

Vai elektrotransportlīdzekļi ir labvēlīgāki klimatam un gaisa kvalitātei nekā automašīnas ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem? Mēs uzaicinājām uz sarunu Andreas Unterstaller, Eiropas Vides aģentūras (EVA) ekspertu transporta un vides jomā, lai apspriestu elektrotransportlīdzekļu priekšrocības un trūkumus, kam veltīts jauns EVA ziņojums.

Lasīt vēl

Izpratne par klimata pārmaiņu sarežģītību un atbilstoša rīcība

Klimata pārmaiņas ir viena no mūsdienu nozīmīgākajām problēmām. To ietekme ir jūtama visā pasaulē, tās ietekmē cilvēkus, dabu un ekonomiku. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, mums būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē. Lai pārvērstu šo vispārīgo mērķi konkrētos pasākumos, ir jāsaprot sarežģītā sistēma, kurā ir sasaistītas emisijas no dažādiem avotiem ar ietekmi valstu un reģionu līmenī, globālā pārvaldība un iespējamie papildu ieguvumi. Eiropas Vides aģentūra pastāvīgi cenšas paplašināt zināšanas, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un īstenotu efektīvus pasākumus.

Lasīt vēl

Uzmanības centrā — aviācijas un kuģniecības radītās emisijas

Eiropas Vides aģentūra (EVA) nesen ir publicējusi savu ikgadējo transporta un vides ziņošanas sistēmas (TERM) ziņojumu, uzmanību šogad pievēršot aviācijai un kuģniecībai. Abas minētās nozares strauji paplašinās, tādējādi ietekmējot arī vidi, proti, ar emisijām. Mēs uzrunājāmAnke Lükewille, EVA gaisa piesārņojuma eksperti,un lūdzām izskaidrot šā gadaTERMziņojuma galvenos jautājumus.

Lasīt vēl

Sekojot Eiropas progresam 2020. gada klimata un enerģijas mērķu sasniegšanā

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt vairākus mērķus klimata un enerģijas jomās, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kā EVA seko ES dalībvalstu panāktajam progresam šo mērķu sasniegšanā? Mēs lūdzām EVA eksperti klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģijas jautājumos Melanie Sporer izskaidrot, kāda loma šajā uzdevumā ir Aģentūrai. Viņa ir arī izskaidrojusi ikgadējo progresu jaunākajā ziņojumā “Tendences un prognozes”.

Lasīt vēl

Tīrāks gaiss ir labvēlīgs cilvēku veselībai un klimata pārmaiņām

Daudzu valstu tiesību akti, tehnoloģijas un pakāpeniska atteikšanās no stipru piesārņojumu radošā fosilā kurināmā pēdējās desmitgadēs ir ļāvusi Eiropas gaisa kvalitātei uzlaboties. Tomēr daudzus cilvēkus, jo īpaši pilsētu iedzīvotājus, joprojām nelabvēlīgi ietekmē gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, cik sarežģīta ir cīņa ar gaisa piesārņojumu, nepieciešama koordinēta rīcība daudzos līmeņos. Lai iesaistītu iedzīvotājus, ir svarīgi savlaicīgi sniegt informāciju tiem pieejamā veidā. Tieši šādu uzdevumu veic mūsu nesen ieviestais Gaisa kvalitātes indekss. Gaisa kvalitātes uzlabošanās ne tikai nāktu par labu mūsu veselībai, bet varētu arī palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām

Lasīt vēl

Klimata jomas finansējums — resursi Eiropai, lai sasniegtu zemu oglekļa emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām

Mūsu klimats mainās. Mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, un tajā pašā laikā jāīsteno pasākumi, kas ļautu sagatavoties esošajai un nākotnē gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. Abi šie rīcības virzieni pieprasa līdz šim vēl nepieredzētu investīciju novirzīšanu. To apstiprināja klimata pārmaiņu konferences Parīzē un nesen arī Marrākešā. Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.

Lasīt vēl

Elektromobiļi: virzība uz ilgtspējīgu mobilitātes sistēmu

Mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no preču un cilvēku pārvietošanās, bet mūsu pašreizējām transporta sistēmām ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Mēs runājām ar Magdalena Jóźwicka, topošā ziņojuma par elektromobiļiem projekta vadītāju, par vides priekšrocībām un izaicinājumiem, izmantojot elektrību kā alternatīvu tradicionālajām transporta līdzekļu degvielām.

Lasīt vēl

Pēc Parīzes: ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni īstenošana

Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.

Lasīt vēl

Ilgtspējīga apsaimniekošana ir Eiropas mežu veselības vissvarīgākais priekšnoteikums

Meži Eiropā nodrošina būtiskus vides pakalpojumus: tīru gaisu, tīru ūdeni, dabiskus oglekļa krājumus, koksni, pārtiku un citus produktus. Tie nodrošina mājvietu daudzām sugām un dzīvotnēm. Mēs apspriedām mežu problēmas Eiropā ar Annemarie Bastrup-Birk, Eiropas Vides aģentūras mežu un vides speciālisti.

Lasīt vēl

Permalinks

Dokumentu darbības