Vide. Augsta peldūdeņu kvalitāte visā ES

Kiprā šis rādītājs ir visaugstākais, jo stingriem parametriem atbilst 100 % šīs valsts peldūdeņu. Tālāk seko Horvātija (97,3 %), Malta (95,4 %), Grieķija (94,2 %) un Īrija (90,1 %). Šādi rezultāti apkopoti ikgadējā Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Komisijas Peldūdeņu kvalitātes pārskatā, kurā salīdzināta ūdens kvalitāte 21 000 piekrastes un iekšzemes peldvietu visā ES 27 valstu teritorijā. Komisija turklāt apstiprinājusi jaunas zīmes un apzīmējumus, ko izmantos, lai informētu sabiedrību par peldvietu klasifikāciju un par peldēšanās ierobežojumiem (sk. saiti turpmāk).

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: „Esmu priecīgs, ka Eiropas peldūdeņu kvalitāte joprojām ir augsta, lai gan to vēl varētu uzlabot. Tīrs ūdens ir nenovērtējama dāvana, un mums to nevajadzētu uztvert par pašsaprotamu. Vēlos pamudināt dalībvalstis nodrošināt to, ka pagājušajā gadā konstatētais ūdens kvalitātes pasliktinājums ne vien tiek apturēts, bet mazinās."

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore, profesore Žaklīna Makgleida piebilda: "ES iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai peldēšanai būtu pieejami tīri peldūdeņi, un šī informācija palīdzēs mums visiem panākt, ka ezeros, upēs un pludmalēs ūdens kvalitāte atbilst visaugstākajiem standartiem. Lai nepārtraukti uzraudzītu peldūdeņu kvalitāti Eiropā, nepieciešama sabiedrības līdzdalība, jo īpaši tagad, kad acīmredzamas kļūst klimata pārmaiņu izraisītās sekas."

Pārskatā sniegts plašs apkopojums par peldūdeņu kvalitāti ES dalībvalstīs visā 2010. gada peldsezonā, tāpēc peldēties gribētāji var noskaidrot, kurās peldvietās 2011. gadā gaidāma laba ūdens kvalitāte. Pārskatā atspoguļotas arī peldūdeņu kvalitātes tendences kopš 1990. gada.

Šajā analīzē apkopoti dati par vairāk nekā 21 000 konkrētu peldvietu visā Eiropā, no tām aptuveni 70 % ir piekrastes ūdeņi, bet pārējie — iekšzemes peldūdeņi. Peldvietas klasificē pēc šādiem parametriem: atbilst obligātajām prasībām, atbilst stingrākām prasībām, neatbilst.

Augsta peldūdeņu kvalitāte, lai gan 2010. gadā bijuši dažādi rezultāti

2010. gadā 92,1 % Eiropas piekrastes peldūdeņu un 90,2 % iekšzemes peldūdeņu atbilda obligātajiem kvalitātes standartiem. Tikai 1,2 % piekrastes peldūdeņu un 2,8 % iekšzemes peldvietu tika novērtētas kā neatbilstīgas. Pārējās peldvietas nav klasificētas, jo trūkst datu.

Kopumā piekrastes peldūdeņu kvalitāte no 2009. līdz 2010. gadam ir pasliktinājusies, jo obligātajiem parametriem atbilstīgu peldvietu skaits samazinājies par 3,5 %, savukārt stingrākām prasībām atbilstīgu peldvietu skaits sarucis par 9,5 %.

Pasliktinājusies arī iekšzemes ūdeņu kvalitāte. Stingrākām prasībām atbilstīgu upju un ezeru skaits samazinājies par 10,2 %, lai gan atbilstība obligātajam standartam saglabājusies gandrīz nemainīga. Situācija upēs ir īpaši neiepriecinoša, jo tikai 25 % upju peldūdeņu atbilst stingrākiem standartiem.

Pamatinformācija

Peldūdeņu kvalitātei jāatbilst standartiem, kas noteikti 2006. gadā pieņemtajā Peldvietu ūdens kvalitātes direktīvā (2006/7/EK), ar kuru tika vienkāršoti tiesību akti, kas bija spēkā iepriekš. Direktīva valstu tiesību aktos bija jāpārņem līdz 2008. gada martam, lai gan direktīvas īstenošanai dalībvalstīm atvēlētais laiks ir līdz 2014. gada decembrim. 2010. gada peldsezonā 20 dalībvalstis veica peldūdeņu kvalitātes monitoringu un par to ziņoja saskaņā ar jaunajiem noteikumiem.

Eiropas pilsoņi var uzzināt par ūdens kvalitāti viņu iecienītajā peldvietā, izmantojot Eiropas Ūdens informācijas sistēmu (WISE). Minētā tīmekļa vietne ļauj lejupielādēt datus un aplūkot interaktīvas kartes, kurās redzami gan Eiropas mēroga, gan katras monitoringa stacijas dati. Iedzīvotāji turklāt var ziņot par vietējās peldvietas ūdens kvalitāti, izmantojot tīmekļa vietni "Eye on Earth".

Sīkāka informācija

2010. gada ES Peldūdeņu kvalitātes pārskats ar datu un karšu skatītājiem

Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par peldūdeņiem

Lejupielādēt jaunos apzīmējumus: http://ec.europa.eu/environment/water/water-bathing/signs.htm